Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien veica plaši gaidīto likmju samazinājumu, samazinot galveno noguldījumu likmi par 25 bāzes punktiem līdz 3.5% un atzīmējot otro samazinājumu šajā ciklā pēc līdzīga soļa jūnijā.
Šis lēmums, kas ECB Padomes locekļu vidū tika pieņemts vienprātīgi, ir “vēl viens solis monetārās politikas ierobežošanas pakāpes mazināšanā”, teikts ECB oficiālajā paziņojumā.
Tā kā tautsaimniecības perspektīvas salīdzinājumā ar jūnija prognozēm nav mainījušās, uzmanība tagad tiek pievērsta nākamajai ECB sanāksmei 17. oktobrī, pieaugot spekulācijām par to, vai tiks plānots vēl viens procentu likmju samazinājums.
Vadošo finanšu iestāžu analītiķi piedāvā savu viedokli par iespējamo turpmāko virzību.
ABN Amro makroekonomikas izpētes nodaļas vadītājs Bils Divinejs norāda, ka ECB patur atvērtas iespējas attiecībā uz vēl vienu likmju samazinājumu oktobrī.
Viņš norāda, ka ECB prezidente Kristīne Lagarda nesen notikušajā preses konferencē nesniedza nekādas stingras norādes par turpmākajiem soļiem, kas kontrastē ar iepriekšējām sanāksmēm, kurās viņa mazināja gaidāmo lēmumu iespējamību. Viņš uzskata, ka tas atstāj atvērtas durvis turpmākai likmju samazināšanai.
Turklāt ekonomists uzsver, ka ECB nākamo lēmumu varētu ietekmēt vairāki gaidāmie ekonomiskie ziņojumi, piemēram, septembra inflācijas dati un eiro zonas PMI rādītāji. Viņš arī uzsver, ka “naftas cenas ir ievērojami zemākas, nekā pieņemts septembra prognozēs”, kas varētu izraisīt zemāku inflācijas prognozi un atbalstīt labvēlīgāku nostāju.
Divinejs sagaida “vēl 25 bāzes punktu samazinājumus katrā no oktobra un decembra sanāksmēm”, ja dati sakritīs ar šīm gaidām.
Karstens Brzeski, ING grupas globālais makroekonomiskās darbības vadītājs uzsver ECB paļaušanos uz pieeju, kas balstīta uz katru sanāksmi atsevišķi, kad lēmumi lielā mērā ir “atkarīgi no datiem”. Viņš uzskata, ka nākamais samazinājums oktobrī ir maz ticams, un tā vietā “šķiet, ka tas varētu notikt decembrī”.
Brzeski arī atzīmē, ka, neraugoties uz “zināmas vilcināšanās iespēju”, ECB galu galā var nākties pieņemt agresīvākus samazinājumus, bet ne ātrāk kā 2025. gadā.
Viņš piebilst, ka sarunas par darba samaksu Vācijā un augošās pārdošanas cenu gaidas signalizē par turpmāku inflācijas spiedienu, kas tuvākajā laikā agresīvu likmju samazinājumu padara maz ticamu.
Viņš apgalvo, ka centrālās bankas “pieredze inflācijas prognozēšanā tās kāpuma ceļā ir diezgan vāja”, tāpēc tā būs piesardzīga, pirms īstenot agresīvākus pasākumus. Galu galā viņš uzskata, ka ECB nogaidīs, kamēr inflācijas tendences kļūs skaidrākas, un tikai tad ķersies pie straujāka samazināšanas tempa.
BBVA Madrid galvenais stratēģis Roberto Koko uzsver Lagardas pausto pārliecību par ECB inflācijas prognozēm, kas paredz, ka inflācija sasniegs 2% mērķi līdz 2025. gada beigām.
Šī ilgtermiņa perspektīva atbalsta turpmāku likmju samazināšanu, taču viņš neparedz strauju, mehānisku samazināšanu katrā sanāksmē.
Tā vietā analītiķis ierosina, ka ECB varētu izmantot elastīgāku pieeju, dažās sanāksmēs ieviešot pārtraukumus likmju samazināšanā.
Viņš prognozē, ka oktobrī notiks “labvēlīga pauze”, kam sekos vēl viens samazinājums decembrī. Stratēģis uzskata, ka, lai gan iespējami turpmāki samazinājumi, ECB ne vienmēr ievēros stingru kursu, pieļaujot korekcijas, pamatojoties uz mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem.
Lai gan ECB spērusi vēl vienu soli virzībā uz monetārās politikas mīkstināšanu, perspektīvas attiecībā uz papildu samazinājumu oktobra sanāksmē joprojām ir neskaidras.
Analītiķu viedokļi dalās, un daudzi uzskata, ka decembris ir ticamāks brīdis nākamajam solim, īpaši tāpēc, ka gaidāms, ka atjauninātās ekonomiskās prognozes liecinās par zemāku inflāciju.
ECB lēmumu pieņemšanu turpmākajos mēnešos lielā mērā ietekmēs tādi būtiski faktori kā darba samaksas spiediens, inflācijas dati un izaugsme.
Tomēr lielākā daļa ir vienisprātis, ka, neraugoties uz potenciāli lēnāku tempu tuvākajā laikā, ilgtermiņā saglabāsies nepārtraukta mīkstināšanas tendence, paredzot agresīvākus samazinājumus 2025. gadā.